монах
monachus [i, m]
числительное
(nomen) numerale [is,
признавать
confiteri [eor, fessus
vastatio [onis, f];
vastitas [atis, f];
strages [is, f] (stragem facere, dare alicui);
populatio [onis, f];
+ отдавать поля диким зверям на опустошение tradere feris populandas terras;