провозвестник
praeco [onis, m];
конфликтовать
confligere, o, xi,
умолять
tangere [o, tetigi,
subordinatus [a, um];
obnoxius [a, um];
parens [ntis];
oboediens [ntis];
subditus [a, um];
subjectus [a, um];
inferior [ius];
+ быть подчиненным subesse (pars subest generi);