психоз
abalienatio [onis, f]
обозначение
designatio [onis, f];
растительный
vegetabilis [e];
vegetativus
affectus [a, um] (vitiis;
virtutibus);
instructus [a, um] (clementiв);
dotatus [a, um];
praeditus [a, um];
+ наделенный талантом ingeniosus [a, um];