традиционный
antiquitus traditus [a,
инспектор
inspector [oris, m]
королевич
filius [ii, m]
suetus [a, um];
consuetus [a, um];
assuetus [a, um];
assuefactus [a, um];
habitualis [e];
vulgaris [e] (ars;
nomen;
opinio);
notus [a, um];
+ отличающееся от привычного не всегда является худшим non statim deterius est, quod diversum est;