прельщение
illectus [us, m];
предназначать
destinare [1] (alicui
устоять
se sustinere [eo,
observantia [ae, f] (in aliquem;
alicujus);
veneratio [onis, f];
reverentia [ae, f];
pietas [atis, f];
verecundia [ae, f];
officium [ii, n];
+ засвидетельствовать почтение alicui officium facere;