апоплексический
apoplecticus [a, um];
подчинять
subordinare [1];
subigere
растворение
(dis)solutio [onis, f];
instinctus [us, m] (naturae); appetitio [onis, f] naturalis; sensus [us, m] naturalis; appetitus [us, m] naturae, motus [us, m] / actio [onis, f] naturalis, naturae insita [orum, npl];
+ повинуясь своему собачьему инстинкту canino usus ingenio;