анаграмма
anagramma, atis, n;
энергично
fortiter;
strenue;
иконоборец
iconoclasta [ae, m];
anxius [a, um]; trepidus [a, um] (Dido); suspensus [a, um] (vultus); sollicitus [a, um]; turbidus [a, um] ;
+ быть встревоженным satis agere (de aliqua re);
+ вдвойне встревоженный utrimque anxius;