провозглашение
praeconium [ii, n];
свидетельствовать
attestari [or, atus
важничать
se ostentare [1];
excusare [1];
absolvere [o, lvi, lutum];
purgare [1];
expurgare [1];
laudare [1];
culpa liberare [1];
culpam demovзre [eo, movi, motum];
+ он не оправдал надежды / мнения is fefellit spem / opinionem;